Bezdarbs 2 — страница 2

  • Просмотров 3074
  • Скачиваний 83
  • Размер файла 23
    Кб

bezdarbnieku kā bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Viņš vispār vai ierobežotā laika posmā nav darba spēju piedāvātājs darbaspāka tirgū. Šī iemesla dēļ “brīvprātīgie” izslēdzami no to cilvēku loka, kuri varētu kļūt par potenciālajiem bezdarbniekiem, kas ieskaitāmi aktīvajā darba armijā. Nav tādas tirgus ekonomikas valsts, kur būtu vienīgi uzņēmēji. Visur ir darba devēji un darba ņēmēji, uzņēmēji un algotie darbinieki. Pēdējo ir krietni vairāk. Kas tad nestrādā un darba spēku nepiedāvā? Sievietes mātes, kas nolēmušas vismaz līdz noteiktam vecumam bērnus audzināt ģimenē. Sievas, namamātes, kuru vīri spēj ģimeni pilnīgi nodrošināt. Rantjē, cilvēki, kas nekur nestrādā, neveic arī pārvaldes funkcijas, bet

it labi pārtiek no noguldījumu un parādzīmju procentiem, vērtspapīru dividendēm. Zelta jaunatne, kas parazitē uz savu vecāku ienākumu rēķina. Profesionālas mīļākās vai mīļākie. Ilgstoši bezdarbnieki, kas zaudējuši ne tikai savu kvalifikāciju, bet arī cerību un velmi no jauna kļūt par darba ņēmējiem. Hroniski alkoholiķi, narkomāni, ubagi, visi tie, ko dēvē par “skrandu proletāriešiem”, kas principā nevēlas strādāt un piedāvāt savu darbaspēku darbaspēju tirgū. Sestā un septītā grupa dažkārt saplūst. Bezdarba tipi. Bezdarbu var klasificēt dažādos veidos. To var sagrupēt pēc cilvēka personīgajām īpašībām, piemēram, pēc vecuma, dzimuma, iegūtās izglītības vai etniskās grupas. Bezdarbu var arī aprēķināt

ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, nodarbošanās, pēc bezdarba ilguma vai arī pēc iemesliem, kāpēc ir bezdarbnieks. Vienmēr nav iespējams pateikt, kāpēc tieši kāda persona ir bez darba, bet ir iespējams uzzināt galveno iemeslu bezdarbībai un sagrupēt šos cilvēkus pēc bezdarba iemesliem. Cikliskais bezdarbs Cikliskais bezdarbs ir tad kad reālais GDP ir zem potenciā GDP. Ciklisko bezdarbu var mērīt kā starpību starb nodarbinātajām personām un personu skaitu, kurām vajadzētu būt nodarbinātam pie potenciālās izlaides. Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpildīto darba vietu daudzums ir vienāds ar bezdarbnieku skaitu. Šajā situāciju, viss esošais bezdarbs ir strukturāls vai arī frikcionāls un bezdarba līmenis ir tāds, kad reālais GDP ir

vienāds ar potenciālo GDP. Cilvēki, kas ir cikliski bezdarbnieki, grib strādāt pie esošajām algām, bet nav spējīgi atrast darbu. Frikcionālais bezdarbs. Nozīmīgs avots frikcionālajam bezdarbam ir jaunie cilvēki, kuri piebiedrojās darba spēkam un meklē darbu. Vēl viens avots ir cilvēki, kuri atstāj darbu. Daži darbu atstāj, jo viņi ir neapmierināti ar darba apstākļiem, bet daži tiek atlaisti. Lai kāds būtu tam iemesls, viņiem ir jāmeklē jauns darbs, kas paņem arī laiku. Personas, kas ir bezdarbnieki meklējot darbu ir frikcionāli bezdarbnieki. Normāls darba apgrozījums izraisa frikcionālo bezdarbu pat tad, kad ekonomika atrodas potenciālās izlaides punktā. Strukturālais bezdarbs. Strukturālā koriģēšana ekonomikā var izraisīt

bezdarbu, kad preču pieprasījuma modelis mainās, tad arī mainās darba pieprasījuma modelis. Šādu bezdarbu varētu definēt kā nesaskaņotību starp darba spēka struktūru un darba pieprasījumu. Piespiedu bezdarba veidi. Pievēršoties piespiedu bezdarba veidiem, jāņem vērā, ka runa ir par tādu bezdarbu, kad darba devējs, vadoties pēc saviem apsvērumiem, galvenokārt ekonomiskiem, atbrīvo darba ņēmēju no turpmāko pienākumu izpildes. Šim raksturojumam atbilst tehnoloģiskais bezdarbs. Jaunas tehnikas, tehnoloģijas un organizācijas ieviešana padara noteiktu strādnieku skaitu lieku. Vecā kvalifikācija var neatbilst jaunām prasībām, bet darbinieku pārkvalifikācija vienmēr nav iespējama. Struktūras bezdarbs. Nobriedušas izmaiņas ražošanas un

pakalpojumu struktūrā var būt avots līdzšinējā darba masveidu zaudēšanai. Izmaiņas Anglijas un citu valstu kurināmā bilancē noveda pie daudzu šahtu slēgšanas. Bezdarbnieku skaitu papildināja ne tikai ogļrači, bet arī visas ogļu nozares ražošanas un sociālās infrastruktūras darbinieki. Visai dziļu struktūras krīzi pārdzīvo Latvija. Nozares, uzņēmumi, kas iepriekšējā gada desmitā apkalpoja PSRS tautsaimniecības kompleksu, zaudēja savu ekonomisko nozīmi, pircējus un pasūtītājus. Lielākā daļa uzņēmumu nebija konkurētspējīgi ne vietējā, ne Austrumu, ne Rietumu tirgū. Uzņēmumi apstājās, darbinieki palika bez darba. Cikliskais bezdarbs, kas izpaužās darba ņēmēja masveida atlaišanā. Bezdarbs, kas saistās ar ārējās