Darba tirgus Latvijв — страница 4

  • Просмотров 2258
  • Скачиваний 46
  • Размер файла 215
    Кб

darboties informācijas tehnoloģiju nozarē. “Ja gribam šos dārgos speciālistus, ir jāsadarbojas visām pusēm. Piemēram, Augstākās izglītības padome šajā mācību gadā samazināja studiju vietas skolotājiem un sociālajās zinātnēs un atdeva informācijas tehnoloģijām. Normāli būtu, ka valsts dotu papildu vietas.”[4,35.lpp.] Septiņi procenti augstskolu beigušo kļūst par bezdarbniekiem. Pēdējā laikā likumdošanas pārmaiņu dēļ augstskolas beigušie nemaz nereģistrējas Valsts nodarbinātības dienestā, jo šiem cilvēkiem vairs nav tiesību uz bezdarbnieku pabalstu. Finansu resursi ļauj bezdarbniekus skolot četrus līdz sešus mēnešus. 8. Kā brīvā darbaspēka kustība ietekmēs Latvijas darba tirgu. Latviešu mentalitāte ir tāda, ka

mums vajag, lai kāds mūs pagrūž. Mūsu darbaspēks aizies strādāt uz Eiropu, ja mūsu uzņēmēji nebūs spējīgi viņiem atbilstoši maksāt. Darba migrācijas pētījumi liecina, ka vispirms migrē kvalificētie. Bet tagad sāk migrēt arī nekvalificētais darbaspēks. Uzņēmēju kopiena Latvijā ir atbildīga par nacionālo identitāti. Konkrēti – neizlaist menedžmenta kontroli no savām rokām. Latvijā ir slikti, ka visos privatizētajos lieluzņēmumos – Lattelekom un citos – nacionālais menedžments aiziet. Darbinieku noturēšanai firmā un Latvijā liela nozīme ir arī organizācijā valdošajam korporatīvajam garam. Tas latviešu mentalitātei ir būtiski. Jo vecāks cilvēks, jo vairāk viņam ir jāmācās, lai noturētos darba tirgū. Daļa no

mūsu vidējā un zemākā līmeņa speciālistiem ir nopietni apdraudēti. Cilvēki, kas nestrādā, zaudē ticību rītdienai. Nobeigums. Pēc manām domām, valstij vajadzētu daudzveidīgāk un intensīvāk atbalstīt studentus, piešķir vairāk finansu līdzekļus augstskolām, lai studenti nebūtu spiesti tik daudz naudas izdod par mācību maksām utt. Tādā gadījumā varētu izglītību iegūt daudz vairāk studentu, ja pašlaik viens no galvenajiem aspektiem kādēļ tie studenti kuri varētu studēt, bet nestudē ir tieši finansiālais aspekts. Tā rezultātā, iespējams, uzlabotos darba tirgus Latvijā. Varbūt tas neuzlabotos ļoti strauji, taču es ceru un man ir pamats cerībām ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vairāk speciālistu dažādās nozarēs. Es

uzskatu, ka viss darba tirgus mūsdienās ir atkarīgs no izglītības un studentiem, jo studēt gribošo un jauno speciālistu, kuri ir tikai ieguvuši augstāko izglītību ir ļoti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu sapni piepildīt. Izmantotā literatūra. Nešpors V.,Ruperte I.,Saulītis J. Mikroekonomika.-Dr.oec.V. Nešpora redakcija, Rīga, 2000.-98-102.lpp. Cīce A. Darbatirgus un bezdarbs pēcsociālisma Latvijā.//Latvijas ZA Vēstis.- 1995.-Nr.7/8.-59.-68.lpp. Krūzmētra M., Rivža B. Darbaspēka tirgus un bezdarbs Latvijā: ietekmējošie faktori un sekas.//Latvijas ZA Vēstis.-1996.-50.sēj.-Nr.3-1.-11.lpp. Tentere G., Bertrands J., Krumbergs O., Rivža B., Tisenkopfs T., Niklass M., Šperberga M., Rozenbergs G. Darbs būs elastīgajiem un

mobilajiem.//Kapitāls.- 2001.-Nr.11.-32-40.lpp. Saturs. Ievads. 2 1. Darba tirgus. 3 2. Bezdarbs. 5 3. Darba alga. 6 4. Darba tirgus politika Latvijā. 7 5. Darba tirgus Latvijā šodien. 8 6. Latvijas darba tirgus salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm. 9 7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniecības pašreizējām prasībām. 10 8. Kā brīvā darbaspēka kustība ietekmēs Latvijas darba tirgu. 12 Nobeigums. 13 Izmantotā literatūra. 14 Saturs. 15