Latvijas iedzоvotвji un to nodarbinвtоba

  • Просмотров 3095
  • Скачиваний 32
  • Размер файла 129
    Кб

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte Ekonomikas fakultāte Kursa darbs statistikā Latvijas iedzīvotāji un to nodarbinātība Darba veicējs: Ilva Buldinska 3. kursa studente matr. Nr. Jelgava Saturs Ievads 1.Iedzīvotāji 1.1.Dzimstība 1.2.Mirstība 1.3.Lauki un pilsētas 1.4.Reģionālais sadalījums 1.5.Dzimums un vecums 1.6.Etniskā izcelsme 1.7.Pilsonība Secinājumi 2.Nodarbinātība un darba apstākļi 2.1.Nodarbinātie 2.2.Nodarbinātie pēc vecuma 2.3.Nodarbināto struktūra 2.4.Profesionālais stāvoklis un izglītības līmenis 2.5.Darba stundas un darba grafiks 2.6.Darba apstākļi 2.6.1.Fiziskā darba vide 2.6.2.Organizatoriskā darba vide Secinājumi Izmantotās literatūras saraksts 3 4 5 5 6 6 7 9 10 12 13 13 15 16 19 20 22 22 26 30 31 Ievads Latvijai

dzīves apstākļu pētījums ir īpaši svarīgs, jo tā atrodas grūtā pārejas procesa pašā vidū. Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās izraisītās dzīves pastākļu pārmaiņas, šķiet, radīs visai nopietnas problēmas gan mājsaimniecībām, gan atsevišķiem indivīdiem. Dzīves apstākļu pētījumam var būt ievērojama loma pārejas perioda sociālo problēmu atklāšanā visdažādākajās dimensijās un visos iedzīvotāju slāņos. Sākotnējais dzīves apstākļu pētījumu mērķis Latvijā bijas savākt trūkstošos datus par indivīdu un grupu relatīvo stāvokli tādās sfērās kā veselības aizsardzība, izglītība, atpūta un darba apstākļi.Lai gan par šīm sfērām ir pieejami svarīgi dati, tomār unikāls dzīves apstākļu pētījuma

ieguldījums ir tas, ka šīs dimensijas var analīzēt kopsakarībās, lai atklātu sakarības starp sociālajiem komponentiem. No tā izriet, ka dažādās dimensijās ir iespējams idenficēt grupas, kurām raksturīgi īpši nabadzīgi dzīves apstākļi. Tā kā šis ziņojums akcentē nevienlīdzību sociālo grupu starpā, tad var cerēt, ka būs iespējams to izmantot kā svarīgu līdzekli sociālājā politikā. 1.Iedzīvotāji Tā ir vispārzināma patiesība, ka dzīves apstākļi sabiedrībā parasti atšķiras atkarībā no vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa un dzīves vietas. Tātad iedzīvotāju skaits un struktūra ir svarīgs fona mainīgais lielums, raksurojot un analizējot dzīves apstākļus. Faktori,kas ietekmē cilvēku labklājību, svarīguma ziņā

būs atšķirīgi dažādos iedzīvotāju slāņos. 1935.gadā tautas skaitīšanā Latvijā reģistrēja 1906000 iedzīvotāju. Šis skaits samazinājās Otrā pasaules kara laikā, tad daudzi iedzīvotāji cieta no terora, deportācijām vai arī tika nogalināti. Turpmākie gadi iezīmēja sākumu ilgstōšam liela mēroga imigrācijas periodam Latvijas Republikā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā bija visstraujākais iedzōvotāju pieaugums Eiropā.1989.gadā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 2667000. Tas bija vislielākais iedzīvotāju skaits, kāds jebkad dzīvojis Latvijas teritorijā. Kopš tā laiks tas ir nedaudz samazinājies, it īpaši migrācijas rezultātā. 1.1.Dzimstība. Latvijā dzimstības līmenis parasti ir bijis zems, pēckara gados

ievērojami atpaliekot no Padomju valsts vidējā līmeņa. 1965.gadā dzimstības līmenis noslīdēja līdz 13.8. Pretstatā tam vidējais līmenis Padomju Savienībā 60.gadu vidū bija vairāk nekā 18. Latvijā dzimstības līmenis arī 70. gados saglabājās zems, mazliet pieaugot 80.gados un 1986.gadā sasniedzot 16.1 uz 1000 iedzīvotājiem. Tomēr kopš tā laika dzimstības līmenis atkal ir szmazinājies, 1994.gadā noslīdot līdz 9.5 uz 1000 iedzīvotājiem. Attēls.1.Latvijas iedzīvotāji 1935. – 1994.gadā,tūkst. 1.2.Mirstība. Latvijas iedzīvotāju novecošana atspoguļojas relatīvi augstajā mirstības līmenī, nenovēršot vecuma struktūras ietekmi. Tas palielinājās no 11.3 1970.g. līdz 12.8 1980.g. 1991.g. mirstības līmenis bija 13.1, un tas jau