Latvijas iedzоvotвji un to nodarbinвtоba — страница 6

  • Просмотров 4326
  • Скачиваний 36
  • Размер файла 129
    Кб

speciālistu vidū, kam parasti ir augstāks izglītības nekā personām atbildīgos amatos. Latvijā vairāk nekā divām trešdaļām speciālstu ir augstākā izglītība. Vairākumā profesiju grupu pārsvarā ir zemākā vidējā un specializētā vidusskolas izglītība. Taču ievērojamai daļai ( 36 – 38%) no tiem, kas nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā, kā arī vienkāršo profesiju pārstāvjiem, ir tikai pamatskolas izglītība. Tomēr samērā augstais izglītības līmenis neapšaubāmi ir liels ieguvums Latvijas iedzīvotājiem, ko viņi var izmantot pārejas periodā. 2.5.Darba stundas un darba grafiks. Pēc pašreizējiem likimiem Latvijā ir noteikta 40 stundu darba nedēļa. Taču ekonomiskie apstākļi daudzus cilvēkus

spiež strādāt garākas stundas par likumā noteiktajām, lai iegūtu papildu ienākumus. Tai pašā laikā ir uzņēmumi, kas bieži vien nevar atļauties saviem nodarbinātajiem samaksāt par pilnu darba dienu, radot nevēlamas sekas: darbinieki spiesti strādāt nepilnu darba dienu vai ņemt bezmaksas brīvdienas. 11.attēls rāda darba stundu sadalījumu nodarbinātajiem respondentiem. Jāatzīmē, ka attēlā ir ņemts vērā arī laiks, kas nostrādāts papildu darbā ( 7% no nodarbināto skaita ir papildu darbs). Liela daļa (41%) nodarbināto strādā oficiālo 40 stundu darba nedēļu. Varbūt mazliet pārsteidzoši ir tas, ka tikai 20% strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, bet 40% - vairāk par oficiālo darba nedēļu. Tas liecina, ka daudzi cenšas strādāt

vairāk, lai iegūtu papildu ienākumus. 11.attēls. Nodarbināto sadalījumspēc parasti nedēļā nostrādāto stundu skaita, procentos Latvijā vairums sieviešu papildus mājas darbiem un bērnu audzināšanai vēl arī strādā. Tāpēc nav brīnums, ka visās vecuma grupās sievietes parasti strādā īsākas darba stundas nekā vīrieši, izņemot visjaunāko grupu. Algotu darbu strādājošo vidējais darba stundu skaits ir līdzīgs visās vecuma grupās līdz pensijas vecumama, kad tas ievērojami samazinās. Vīriešiem, kas turpina strādāt pēc pensijas vecuma iestāšanās, šīs samazinājums nav tik izteikts kā sievietēm. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā nodarbinātie strādā vairāk stundu, nekā vidēji valstī, un tas arī droši vien

ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēkiem lauku apvidos ir garākas darba stundas nekā pilsētniekiem. Vadītāji ir profesiju grupa, kas ieņem otro vietu pēc nedēļā nostrādāto stundu skaita. Tas liecina, ka, atrodoties augstā profesionālajā stāvoklī, cilvēkam ir maz brīvā laika. Darba stundu skaits nedēļā ir tikai viena medaļas puse. Otrs svarīgs aspekts ir darba grafiks, kas ietekmā dzīves kvalitāti ārpus darba stundām. Piemēram, ja personas darba stundas ir citā laikā nekā pārējiem, tad nav iespējams piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs. Pārmaiņas darba grfikā, it īpaši, ja tajā tiek iekļautas nakts maiņas, var negatīvi ietekmēt cilvēka psihisko un garīgo labsajūtu. 2.6.Darba apstākļi. Tā kā cilvēki lielu daļu savas

dzīves pavada darbā, tad darba videi ir liela ietekme uz viņa labklājību. Sliktos apstākļos ir ne tikai nepatīkami strādāt, bet tas var atstāt negatīvas sekas arī uz indivīda veselību un sabiedrisko dzīvi. Darbavietas apstākļus parasti iedala divās lielās grupās – fiziskā un organizatoriskā darba vide. Pirmā attiecas uz cilvēka fizisko piepūli, kaitīgiem apstākļiem un vidi darbavietā u. c. Otrā grupa attiecas uz tādiem aspektiem, kā iespēja izvēlēties savus darba pienākumus, garīgā sprieguma pakāpe un sajūta, ka darbs ir drošs. 2.6.1.Fiziskā darba vide. 12. un 13. attēlos var redzēt, ka puse nodarbināto regulāri strādā temperatūrā, kas ir vai nu pārāk zema (10C), vai arī pārāk augsta (virs 30C). Nodarbināto

īpatsvars, kas strādā šādās temperat’’urās, ir attiecīgi 32% un 20%. Gandrīz puse strādājošo darba vietās cieš no caurvēja. Ievērojams skaits nodarbināto strādā arī mitrās telpās (30%) vai piesārņotā gaisā (20%). 12.attēls. Nodarbinātie pēc dažāda veida apstākļiem darba vietās, procentos 1 – Caurvējš 4 – Piesārņots gaiss 7 – Metināšanas dūmi 2 – Zema temp. 5 – Augsta temp. 8 – Ķimikāliju izgarojumi 3 – Mitrums, ūdens 6 – Stipra vibrācija 9 – Iežu/ metāla putekļi 13. attēls. Nodarbinātie pēc dažāda veida kaitīgiem un bīstamiem apstākļiem darba vietās, procentos 1 – Nav atbilst. ventilāc. 5 - Skābes 2 – Bīstami mehānismi 6 – Citas ķīmski bīst. vielas 3 – Nepiet. apgaismoj. 7 – Liels