Spros i Predlozenie — страница 2

  • Просмотров 2055
  • Скачиваний 38
  • Размер файла 55
    Кб

preces cilvēki pērk vairāk nekā tad, ja šīs cenas ir augstas; pārdevēji rīko izpārdošanu par zemākām cenām, jo zina, ka atbrīvoties no liekajiem preču krājumiem ir iespējams, pazeminot cenas, nevis paaugstinot; nopērkot vairāk preču vienību, cilvēki sasniedz noteiktu vajadzību piesātinājuma līmeni, tādēļ katra nākamā tās pašas preces vienība dod mazāku labumu nekā iepriekšējā un katra nākamā – vēl mazāku (piemēram, otrā tortes gabala ēšana); ja precēm cena pazeminās, tad par saviem ikmēneša ienākumiem vai ietaupījumiem cilvēkam rodas iespēja nopirkt vairāk šo preču, neatsakoties no citiem nepieciešamajiem pirkumiem. Pastāv dažādi faktori, kas tirgū var mainīt pieprasījumu: izmaiņas pircēju ienākumos;

aizvietotājpreces cena (gailenes – šampinjoni, baravikas; sviestu - margarīns u.t.t.); gaume, mode, preču kvalitāte; jaunu preču parādīšanās tirgū; preču pārdošana uz kredīta, līzingi; inflācija; nodokļu izmaiņas u.t.t. Pieaugot pircēju ienākumiem, pieprasījuma apjoms pēc vairuma preču pieaug, un otrādi, samazinoties pircēju ienākumiem, šīs preces pērk mazāk. Šādas preces sauc par normālprecēm (sk.2.zīmējumu). 2.zīmējums Bet tā tas nav ar visām precēm. Ja ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni, patērētāji var mazāk pirkt piemēram sojas konfektes, kas ir lētākas, bet var atļauties pirkt šokolādes konfektes, kas ir dārgākas. Aizvietotājpreces ir preces, kuras var lietot kādas citas preces vietā, piemēram, sviestu var

aizstāt ar margarīnu. Ja pieaugs sviesta cena, cilvēki vairāk pirks margarīnu, līdz ar to pieprasījums pēc margarīna pieaugs, bet pēc sviesta – samazināsies. Pircējam ir brīva iespēja izvēlēties preci, un ja cenas ir vienādas līdzīgām precēm, tad izvēle būs par labu kvalitatīvākai, modernākai vai reklamētākai. Piemēram, no vienāda auduma uzšūtas divas kleitas, cena vienāda, modeļi vienādi, bet šūšanas kvalitāte atšķiras, tad izvēle būs par labu kvalitatīvāk uzšūtajai kleitai. Arī jaunu preču parādīšanās tirgū piesaista pircēju uzmanību, jo rada pircējā ziņkāri, cerību, ka tas būs kaut kas labāks, nekā parasti pirktais. Arī pieaugot tirgus apjomam, pieaug arī pieprasījums un otrādi. Mainoties iedzīvotāju

skaitam, mainoties transporta sistēmai var mainīties tirgus apjoms, kas protams iespaidojas uz pieprasījumu. Piemēram, kūrorta ciematiņā pie jūras, kur uz savām vasarnīcām vasarā sabrauc atpūtnieki, veikalā pieaug pieprasījums pēc dažādām pārtikas precēm, pirmās nepieciešamības precēm, bet ziemā, kad laika apstākļi vairs neļauj dzīvot vasaras mājiņās, iedzīvotāju skaits ir samazinājies un tātad, arī nav pircēju, kas iepērkas šajā veikaliņā un nav pieprasījuma pēc precēm. Būtiski ietekmē pieprasījumu arī pircēju prognozes (pamatotas vai nepamatotas) par iespējamām cenu izmaiņām kādai precei, par naudas reformām, valdības lēmumiem u.t.t. Piemēram, par kartupeļu cenām, jo pavasarī un vasarā spēcīgo lietusgāžu

rezultātā, rudenī bija slikta kartupeļu raža, kartupeļi līdz pavasarim var nepietikt, tāpēc daudzi savlaicīgi jau rudenī iepirka lielākus krājumus par lētākām cenām. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kādai zemnieku saimniecībai pieprasījums pēc kartupeļiem ir lielāks, pat neskatoties uz to, ka šogad cena ir augstāka nekā par kādu kartupeļi tika tirgoti pagājušā gadā. PIEDĀVĀJUMS Piedāvājums ir noteikta veida preču daudzums, kuru ražotāji (pārdevēji) vēlas un ir spējīgi saražot un piedāvāt pārdošanai tirgū par noteiktu cenu noteiktā laika posmā. Sakarība starp preces cenu un pārdošanai piedāvāto preču apjomu (piedāvājumu) var attēlot tabulas vai grafika veidā. 2.tabulā doti dati par kāda uzpircēja gaileņu

daudzumu, kuras tiks piedāvātas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, atkarībā no šīs preces cenas. 2.tabula 3.zīmējums Grafikā redzams, ka līdz ar cenas pieaugumu kļūst lielāks arī piedāvāto preču apjoms. Piedāvājums ir cenas funkcija QS n = f (Pn), kur QS n - n-tā veida preču piedāvājums, Pn – n-tā veida preces cena. Tāpat kā pieprasīto preču apjomu, arī piedāvāto preču apjomu ietekmē virkne citu faktoru: jaunu tehnoloģiju ieviešana; ražošanas izmaksu līmenis; nodokļi; muitas noteikumi; investīciju iespējamība; kredīta procentu likmes; ražotāju (pārdevēju) skaits. Piemēram, tehnoloģijas pilnveidošana dos iespēju paaugstināt ražošanas efektivitāti, kas nozīmē – ražot produkcijas vienību ar mazāku resursu patēriņu.