Spros i Predlozenie — страница 3

Tādējādi, pastāvot dotajām resursu cenām, samazināsies ražošanas izmaksas un pieaugs ražošanas apjoms. Piedāvājumu iespaido arī ražotāju skaits – jo vairāk firmu ražos preci, jo lielāks būs preču piedāvājums un otrādi. Kredītu procentu lielums ietekmē ražošanu un piedāvājumu, jo parasti iegādājoties tehnoloģijas preču ražošanai, tiek ņemts aizņēmums no bankas, un ja, pieaug kredīta procents, tehnoloģijas kļūst dārgākas un mazāk pieejamas. PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ELASTĪBA Dažādu lielumu iedarbība uz pieprasījumu un piedāvājumu uz dažādām precēm var būt atšķirīga. Šo lielumu iedarbības apjomu var noteikt aptuveni pēc līknes kāpuma. Jo lēzenāka līkne, jo preces pieprasījuma (piedāvājuma) izmaiņas,

ietekmējošajam lielumam mainoties, ir lielākas. Taču šāds iedarbības noteikšanas veids nav precīzs, tāpēc ka līkne dažādos tās posmos var būt ar atšķirīgu kāpumu, turklāt dažādas preces uz ietekmējošo lielumu reaģē dažādi. Tāpēc ir nepieciešams ietekmējošo lielumu iedarbības mērs, kas der visām precēm un ļauj tās savstarpēji salīdzināt. Šāds mērs ir elastība. Elastība ir viena mainīga lieluma reakcijas mērs uz cita mainīga lieluma izmaiņām. Pieprasījuma elastība atkarībā no cenas ir pārdoto preču apjoma relatīvas izmaiņas atkarībā no cenas relatīvajām izmaiņām. Pieprasījums ir elastīgs, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas rada lielākas procentuālas pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, ja cena samazinās

par 4%, bet pieprasījums pieaug par 8%. Pieprasījums ir neelastīgs, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas rada mazākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, ja cena samazinās par 4%, bet pieprasījums pieaug tikai par 1%. Vienādi elastīgs pieprasījums ir tad, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izraisa tādas pašas procentuālās izmaiņas. Piemēram, ja cena samazinās par 4% un arī pieprasījums pieaug par 4%. Elastības kvantitatīvais mērs ir elastības koeficients (E), kuru nosaka šādi: Pieprasījuma apjoma pieaugums (%) E = Cenas samazināšanās (%) jeb Kur E elastības koeficients, ∆ Q – pieprasījuma apjoma izmaiņas, Q - sākotnējais pieprasījums, ∆ P – cenas izmaiņas, P - sākotnējā cena. Stingru noteikumu attiecībā uz

faktoriem, kas nosaka pieprasījuma elastību nav, tomēr var minēt dažus praktiskai darbībai lietderīgus elastību ietekmējošus faktorus: Aizstājamība. Jo tirgu vairāk pieejami attiecīga produkta aizstājēji, jo pieprasījums pēc šī produkta ir elastīgāks. Pirmās nepieciešamības preces un luksusa priekšmeti. Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm parasti ir neelastīgs, pieprasījums pēc luksusa precēm ir elastīgs. Preces īpatsvars patērētāja budžetā. Jo lielāks preces īpatsvars patērētāja budžetā, jo lielāka ir pieprasījuma elastība; Laika faktors. Jo lielāks ir laika posms lēmuma pieņemšanai, jo pieprasījums ir elastīgāks. Piedāvājuma elastība ir piedāvājuma reakcijas mērs atkarībā no cenas izmaiņām.

Piedāvāto preču apjoma izmaiņas (%) Es = Cenu samazināšanās (%) jeb , kur Es – piedāvājuma elastības koeficients; ∆Qs - piedāvātās preces apjoma pieaugums; Qs - sākotnējais piedāvājums; P - sākotnējā cena. Atkarībā no tā, vai piedāvājuma apjoma procentuālā palielināšanās ir lielāka, mazāka vai vienāda ar attiecīgajām cenu procentuālajām izmaiņām, izšķir elastīgu, neelastīgu un vienādelastīgu piedāvājumu. Svarīgs faktors, kurš būtiski ietekmē piedāvājuma elastību, ir laiks, kāds ir ražotāja rīcībā, lai reaģētu uz produkta cenas izmaiņām. Jo ražotājam vairāk laika, lai piemērotos cenas izmaiņai, jo vairāk mainīsies ražošanas apjoms un jo elastīgāks ir piedāvājums. To nosaka tas, ka ražotāja reakcija

uz cenu ir atkarīga no resursu pārplūšanas iespējām no vienas nozares otrā. Bet resursu pārplūšanai ir nepieciešams laiks. NOBEIGUMS Pieprasījuma un piedāvājuma analīze ir svarīgs instruments, kas dod iespēju izprast daudzus ekonomiskos procesus: kā sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenas, kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas, muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju. Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, izzinām tirgus mehānisma darbību, kā šis mehānisms nosaka ražošanas apjomus un cenas. Pieprasījumu nedrīkst identificēt ar vajadzību, jo šī vajadzība pārvērtīsies par pieprasījumu, ja būs nepieciešamā naudas summa iegādei. Gan pieprasījums, gan piedāvājums ir